Maiks Daunijs ir īru kinoproducents un aktīvists. 2000. gadā viņš nodibināja neatkarīgu producēšanas studiju “Film and Music Entertainment” (F&ME) ar mītnes vietu Dublinā un Londonā. Līdz šim piedalījies vairāk nekā 100 mākslas filmu veidošanā.

Savas salīdzinoši neilgās kinoproducenta karjeras laikā viņš ir strādājis kopā ar tādiem režisoriem kā Pīters Grīnevejs, Agņeška Holanda, Džūljens Templs, Pāvels Pavļikovskis, Kalins Peters Necers, Andžejs Jakimovskis, Jurajs Jakubisko, Fridriks Tors Fridriksons, Mišels Franko un Stīvens Doldrijs, kā arī ar daudziem citiem Eiropas, Dienvidamerikas, Āfrikas un Indijas režisoriem.

Pie viņa nesenākajiem kinodarbiem jāmin projekti, kas tapuši kopā ar tādiem ievērojamiem rakstniekiem kā Džeimss Elrojs, jau mūžībā aizgājušais Ginters Grass un Tomass Kenilijs (“Šindlera saraksts”). Viņš ir sadarbojies arī ar Kolmu Toibīnu, filmas “Ida” scenāristi Rebeku Lenkeviču, “VICE Group” dibinātāju un izpilddirektoru Šeinu Smitu, kā arī ar dažādiem režisoriem, piemēram, Folkeru Šlēndorfu, Mozenu Mahmalbafu un Oliveru Hiršbīgelu.

Daunija producētās filmas ne vien daudzkārt bijušas komerciāli veiksmīgas, bet arī saņēmušas kopumā vairāk nekā 250 balvu vairumā nozīmīgāko kinofestivālu, tai skaitā Kannās, Berlīnē, Toronto, Sandānsā, Sansebastjanā, Tokijā un daudzos citos festivālos.

Daunijs jau gandrīz 20 gadus ir Eiropas Kinoakadēmijas valdes loceklis un pēc sešiem gadiem valdes priekšsēdētāja vietnieka amatā 2020. gadā tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju, tādējādi darbojoties kopā gan ar šīs organizācijas bijušajiem prezidentiem Vimu Vendersu un Agņešku Holandu, gan pašreizējo prezidenti Žiljetu Binošu. 2006. gadā M. Dauniju ievēlēja Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmijas (BAFTA) padomē un 2008. gadā — BAFTA Kino komitejā. No 2020. gada viņš atkal darbojas BAFTA padomē. Daunijs ir arī “White Ribbon Alliance” pilnvarotais. Tā ir liela pasaules mēroga organizācija, kuras mērķis ir samazināt jaundzimušo mirstību jaunattīstības valstīs. Vēl viņš ir Starptautiskās apdraudēto kinematogrāfistu koalīcijas (ICFR) līdzdibinātājs un valdes loceklis. ICFR ir labdarības organizācija, kas aizstāv apdraudētus kinematogrāfistus visā pasaulē un solidarizējas ar viņiem.

Daunijs ir darbojies vairāk nekā 20 starptautiskās kinofestivālu žūrijās visā pasaulē, tai skaitā Sarajevas kinofestivālā, Riodežaneiro starptautiskajā kinofestivālā, Kotbusas starptautiskajā kinofestivālā, Varšavas starptautiskajā kinofestivālā, Stambulas kinofestivālā, Monreālas starptautiskajā kinofestivālā, Motovunas kinofestivālā, Sofijas starptautiskajā kinofestivālā, Transilvānijas starptautiskajā kinofestivālā, Krakovas starptautiskajā kinofestivālā un Zagrebas starptautiskajā kinofestivālā, kur 2009. gadā tika sarīkota viņa F&ME studijā tapušo darbu retrospekcija.

2014. gadā Fortloderdeilas starptautiskajā kinofestivālā viņu atzina par “desmitgades producentu” — iepriekš šis pagodinājums ticis piešķirts Edam Presmanam un Robertam Evansam. Daunija producenta darbs ticis godināts arī 2015. gada Prāgas kinofestivālā.  Turklāt 2021. gadā viņš Prāgā saņēma Kristiāna balvu par mūža ieguldījumu un 2023. gadā Reikjavīkā saņēma pirmo Islandes kinonozares balvu par mūža ieguldījumu starptautiskajā kino.

2020. gadā M. Daunija alma mater — Varvikas Universitāte — piešķīra viņam goda doktora nosaukumu (D. Litt.) par viņa mūža darbu un ieguldījumu Eiropas teātra un kino mākslā. Darbojoties Eiropas Kinoakadēmijā, viņš kā valdes priekšsēdētājs kopā ar pārējiem valdes locekļiem atbalsta izglītības programmas “European Film Club” izveidi, kuras mērķis ir iepazīstināt Eiropas skolu jauniešus ar kvalitatīvu Eiropas kino.

2022. gada sākumā M. Dauniju uzaicināja kļūt par Karaliskās Mākslas biedrības biedru, kā arī uzņēma ASV Kino mākslas un zinātņu akadēmijā (AMPAS). 2017. gadā viņš saņēma Āzijas un Klusā okeāna reģiona kinoakadēmijas (Asia Pacific Screen Academy) UNESCO atbalstīto kultūras daudzveidības balvu par gruzīnu filmu “Dede” un kļuva par šīs akadēmijas locekli.

Viņa jaunāko producēto darbu skaitā ir islandiešu režisora Rūnara Rūnarsona filma “When the Light Breaks”, ar kuru tika atklāta Starptautiskā Kannu kinofestivāla programma “Un Certain Regard”. Ar albāņu filmu “The Rise and Fall of Comrade Zylo”, kuras līdzscenārists bija M. Daunijs, tika atklāts Tallinas kinofestivāls, un Agņeškas Holandas filma “The Green Border” ieguva vairākas balvas Venēcijas kinofestivālā, tostarp īpašo žūrijas balvu.  Patlaban viņš strādā pie Holandas filmas “Franz”, kas ir biogrāfisks stāsts par Francu Kafku. Pavisam drīz noslēgsies šīs filmas uzņemšana Prāgā un Berlīnē. Citas filmas, pie kurām viņš ir strādājis un kuras tagad ir izplatīšanas posmā, ietver “La Suprema” (Kolumbija), “Familiar” (režisors Kalins Peters Necers, Rumānija), “Hotel Pula” (Horvātija), “Hidden People” (Slovēnija), “The Song of the Goats” (Polija) un “I am Somebody” (Nīderlande). Patlaban aktīvi top filmas “It All Ends Here” (režisors Rajko Grličs, Horvātija), “LO-FI” (Turcija), “Gorki Resort” (Polija), “The Sun, The Moon, and the Eleven Stars” (Turcija), kā arī “Lady D” (M. Daunijs ir arī šīs filmas līdzscenārists). Patlaban viņš kopā ar režisoru Fatmiru Koci raksta scenāriju filmai “If I Were a Boy” pēc Haki Stermilli romāna motīviem. Oktobrī Apvienotajā Karalistē un Īrijā iznāks M. Daunija jaunākais romāns “Istria Black”.

2024. gada vasarā noslēgsies darbs pie viņa producētās filmas “Real” (režisors Oļegs Sencovs), kura tiks izrādīta kādā lielā A klases festivālā. Tāpat A klases festivālā tiks izrādīta Rūnara Rūnarsona jaunā filma “O”, kuras izpildproducents ir M. Daunijs.  Pašlaik viņš kopā ar mākslinieku Albertu Oēlenu un Kinoakadēmijas balvai nominēto režisoru Oliveru Hiršbīgelu strādā pie filmas “GEEL”, kas ir turpinājums viņu iepriekšējam kopdarbam — filmai “The Painter”, kura veltīta mākslas tēmai. Zagrebā patlaban tiek uzņemta Antonio Nuiča filma “Looping”, bet pirmsproducēšanas posmā ir dokumentālā filma par baleta skolu “Projecto Vidancar” Riodežaneiro graustu rajonā Complexo Alemao. Notiek gatavošanās Srdžana Dragojeviča filmas “International Women’s Day” uzņemšanai, ko plānots sākt 2025. gadā.

Pagājušajā gadā Apvienotajā Karalistē un Īrijā izdevniecība “MPress Media/Calm Productions” publicēja M. Daunija debijas romānu “Istria Gold”. Pagājušā gada oktobrī šis romāns tika izdots arī Bulgārijā, kur saņēma lielu kritiķu atzinību, un martā — Indijā. Septembrī tas tiks izdots Horvātijā, bet vēlāk šogad — Maķedonijā, Ukrainā, Serbijā, Čehijā un Turcijā. Tā turpinājums “Istria Black”, kas ir triloģijas “Three Colours Istria” otrā daļa, iznāks decembrī. Vēlāk tiks izdota triloģijas pēdējā daļa “Istria Blue”. 2023. gada jūnijā viņš bija rezidējošais rakstnieks Ingmāra Bergmana fondā un centrā, kas atrodas Bergmana bijušajā mājvietā Fores salā, uz ziemeļaustrumiem no Gotlandes. Šogad viņš Lotus programmas ietvaros rezidēs mākslinieku rezidencē Čhīanmai, Taizemē.

Daunija dzīve rit starp Istru, Dublinu un kārtējās filmas uzņemšanas laukumu.

Atgriezties pie žūrijass

Margerita Kiti ir producente uzņēmumā “Palomar” un Eiropas Kinoakadēmijas locekle. Filmu izplatīšanas jomā darbojas jau vairāk nekā 20 gadu. Strādājusi par iegādes administratori uzņēmumā “Mikado Film”, izplatīšanas vadītāju Nanni Moreti dibinātajā uzņēmumā “Sacher Distribuzione” un bijusi uzņēmuma “Teodora Film” ģenerāldirektore un iegādes un pārdošanas nodaļas vadītāja.

Vienlaikus strādājusi par producēšanas asistenti Luidži Musini producēšanas kompānijā “On My Own” un Roberto Čičuto producēšanas kompānijā “Cinemaundici”, kā arī “Warner Bros.” vietējā producēšanas komandā.

2021. gadā viņa sāka strādāt uzņēmumā “Palomar” par starptautisko kino un TV producēšanas projektu vadītāju.

Jau vairāk nekā 10 gadus viņa strādā par ES programmas “Radošā Eiropa” aģentūras eksperti jautājumos, kas saistīti ar ražošanas, izplatīšanas un tirgus piekļuves finansēšanas shēmām. 2018. gada aprīlī viņa līdzdibināja apvienību “Women in Film, TV & Media Italia” un ir tās viceprezidente un valdes locekle.

Atgriezties pie žūrijass

Hosē Luiss Sjenfuegoss ir Spānijas pilsētā Valjadolidā rīkotā starptautiskā kinofestivāla Seminci direktors. Tas ir viens no pasaulē senākajiem kinofestivāliem, kas galvenokārt veltīts autorkino. Pirms tam, no 2012. gada līdz 2023. gadam, Hosē Luiss Sjenfuegoss bija Seviļas Eiropas kinofestivāla direktors un no 1995. gada līdz 2011. gadam — Hihonas kinofestivāla direktors. No 2021. gada līdz 2023. gadam viņš bija Eiropas Kinoakadēmijas loceklis un pilnmetrāžas filmu ekspertu komitejas loceklis un no 2011. gada līdz 2019. gadam — LUX kino balvas atlases komitejas loceklis. Spānijas kinoakadēmijas un Sanfernando Karaliskās mākslas akadēmijas loceklis. No 2013. gada līdz 2017. gadam viņš bija Astūrijas prinča fonda rīkotās mākslas balvas žūrijas loceklis, kā arī bijis vairāku citu — piemēram, Roterdamas, Karlovi Vari, Sansebastjanas, BAFICI, Santjago, Documenta Madrid un Laspalmasas — festivālu, žūrijas sastāvā. 

Patlaban viņš strādā arī par lektoru vairākās universitātēs un kinoskolās un par vairāku kultūras iestāžu padomnieku, kā arī rīko izstādes un koncertus. Viņš ir daudzu kinorakstu autors.

Atgriezties pie žūrijass

M. Fernandesa kopš 2008. gada augusta ir “Midas Filmes” filmu izplatīšanas un iegādes vadītāja, kā arī darbojas “Midas II Cinemas” renovētā un 2014. gadā no jauna atvērtā kinoteātra “Cinema Ideal” repertuāra veidotāju komandā. Viņa arī strādā ar presi un sociālajiem medijiem.

Fernandesai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze filmu izplatīšanas jomā. Sākotnēji viņa strādāja “Atalanta/Medei Filmes”, kur bija atbildīga par komunikācijas un tirgvedības stratēģijām vairāk nekā 200 filmu izrādīšanai kinoteātros, kā arī par vairāku “Medeia Cinemas” rīkoto festivālu un debašu programmu izveidi. Bijusi “IndieLisboa” kinofestivāla izpildproducente. Pirms iesaistīšanās kinonozarē viņa strādāja par žurnālisti un bija komunikācijas izpētes centra “Obercom” pētniecības grupas locekle. Tajā viņa darbojās kā autore vai līdzautore, izstrādājot vairākus Eiropas līmeņa ziņojumus. M. Fernandesa ieguvusi maģistra grādu mediju studijās Lisabonas Jaunajā universitātē, kā arī maģistra grādu kinozinātnē. Turpinot izglītošanos pēcdiploma studijās, viņa pievērsās kultūras vadībai un jauniem diskursiem un kultūrai plašā diapazonā, sākot ar kritiku un beidzot ar mākslu.

Atgriezties pie žūrijass

Prisila Žesati studējusi krievu valodu INALCO un ieguvusi maģistra grādu kultūrpolitikā Parīzes 8. universitātes Eiropas studiju institūtā. Bijusi tīkla “Europa Cinemas” Eiropas programmas pētījumu un tīkla apskata koordinatore, pēc tam strādājusi municipālajā kinocentrā “Forum des Images” Parīzē. Nodarbojusies arī ar “Ciné Lumière” programmu izstrādi Francijas Institūtā Apvienotajā Karalistē un bijusi piektā TV seriālu festivāla “Totally Serialized” producente. Būdama entuziastiska, daudzveidību atbalstoša nekomerciālā kino programmu veidotāja un aizstāve, viņa koordinējusi filmu izplatīšanu un izdošanu “Potemkine Films”, pēc tam uzņemoties vadības pienākumus vēsturiskajā kinoteātrī “Le Balzac” Parīzē, Elizejas laukos. Kopā ar Žoelu Šapronu viņa ir līdzautore grāmatai par Francijas kino finansēšanas principiem un mehānismiem (“Principles and Mechanisms of Financing French Cinema”), kā arī grāmatai par kino demonstrēšanas regulējumu un praksi (“Regulation and Practices of Cinematographic Exploitation”), kas sākotnēji bija paredzēta Krievijas tirgum. Nesen viņa uzņēmās jaunus pienākumus netipiskā Parīzes kultūras centrā “L’Entrepôt”, kur vienuviet ierīkoti kinoteātri, telpas koncertu rīkošanai, mākslas galerija, restorāns un bārs.

Atgriezties pie žūrijass

Īmons Hjūzs 2020. gadā absolvēja Īrijas Nacionālo kinoskolu, un viņa diplomdarba filma tika nominēta studentu BAFTA balvai. Neilgi pēc tam, 2021. gadā, Īmons sāka strādāt pilnmetrāžas filmu producēšanas uzņēmumā “Samson Films” (Dublinā, Īrijā) par producēšanas vadītāju. Viņa jaunākie darbi: filma “My Sailor, My Love” (izrādīta 2022. gada Toronto Starptautiskajā kinofestivālā), “The Ghost of Richard Harris” (izrādīta 2022. gada Venēcijas biennālē) un “Baltimore” (izrādīta 2023. gada Teljuraidas kinofestivālā un Londonas kinofestivālā). Patlaban viņš strādā pie vairākām producēšanas posmā esošām filmām, kā arī minētajā uzņēmumā producē un vada vairākus paša projektus.

2023. gadā Īmonam tika uzticēta Īrijas vēstnieka misija projektā “27 Times Cinema”, un kopš tā laika viņš aktīvi piedalās LUX skatītāju balvas popularizēšanā.

Atgriezties pie žūrijass

Deniss Ivanovs ir Eiropas Kinoakadēmijas valdes loceklis, Odesas Starptautiskā kinofestivāla “Children Kinofest” un Kijivas Kinokritiķu nedēļas līdzdibinātājs, kinokompānijas “ARTHOUSE TRAFFIC” vadītājs, izplatītājs un producents.
Kā producents strādājis pie 8 pilnmetrāžas filmām un vairāk nekā 40 īsfilmām. Viņa producētā filma “The Tribe”, kuru režisēja Miroslavs Slabošpickis, ieguva 2014. gada Kannu Kinokritiķu nedēļas galveno balvu un tika izrādīta vairāk nekā 40 valstīs. Sergeja Lozņicas režisētā filma “Donbas” 2018. gadā Kannās ieguva “Un Certain Regard” balvu par labāko režiju. Viņa jaunākie darbi — Oļega Sencova režisētā filma “Rhino” (2021) un Petera Kerekesa režisētā filma “107 Mothers” — piedzīvoja pirmizrādi Venēcijas Starptautiskajā kinofestivālā un tika iekļauti festivāla oficiālajā atlasē.

Atgriezties pie žūrijass

Aksele Žana ir beigusi Sorbonnas Universitāti (Parīzē), kur ieguvusi diplomu vēsturē, ģeogrāfijā un starpkultūru komunikācijā ar specializāciju islandiešu un ungāru valodās. Viņa ir guvusi plašu pieredzi, strādājot festivālos/tirgos (Cannes Docs - Marché du Film, Cinéma du réel, Festival de Cabourg, FIPADOC) un filmu pārdošanas uzņēmumā (The Party, Picture Tree International). Viņas lielākā kaislība ir dokumentālās filmas. Kopš 2022. gada viņa ir kritiķe Reikjavīkas starptautiskajā kinofestivālā un kopš 2024. gada — festivālā “Giornate degli Autori”. 2023. gadā viņai tika uzticēta Francijas vēstnieces misija projektā “27 Times Cinema”, un kopš tā laika viņa aktīvi piedalās LUX skatītāju balvas popularizēšanā. Viņa nesen sāka strādāt dokumentālo filmu tirdzniecības kompānijā “Cinephil”.

Atgriezties pie žūrijass

Ondržejs Kamenickis ir Starptautiskā cilvēktiesībām veltīto dokumentālo filmu festivāla “One World” direktors.  

“One World” tiek uzskatīts par pasaulē lielāko cilvēktiesībām veltīto dokumentālo filmu festivālu. Tas norisinās Prāgā un vairāk nekā 50 citās Čehijas pilsētās. Festivālā tiek izrādītas dokumentālās filmas par cilvēktiesību, sabiedrības, politikas, vides un mediju jautājumiem, un tā laikā tiek rīkotas jautājumu un atbilžu sesijas, paneļdiskusijas, virtuālās realitātes pasākumi, sociālās ietekmes projekti, filmu demonstrējumi skolās un kinonozarei veltīts forums “East Doc Platform”. “One World” izplata dokumentālās filmas, palīdz rīkot jaunus festivālus (piemēram, Nikaragvā, Kostarikā, Honkongā), pievēršas problēmām, kas skar cilvēkus ar invaliditāti, un organizē “One World” festivālu Briselē.

Atgriezties pie žūrijass

Ibtisama Omera nāk no Zviedrijas, no Stokholmas. Darbojoties radošo nozaru tirgvedības un izglītības jomā, viņa guvusi vairāk nekā 14 gadu starptautisku pieredzi vadošos tehnoloģiju, modes un izklaides uzņēmumos. Iepriekš strādājusi uzņēmumos “Adidas”, “Google” un “Netflix”. Viņa ir vadošā speciāliste un lektore radošo nozaru uzņēmējdarbības skolā “Hyper Island”, mūzikas platformas “Boiler Room” valdes locekle.

un “MUBI” viceprezidente, kas atbildīga par globālo tirgvedību. Dzīvo Berlīnē.

Atgriezties pie žūrijass

Katažina uzņēmumā “Gutek Film” strādā kopš 2013. gada un atbild par visu uzņēmuma pārziņā esošo filmu demonstrēšanas plānošanu un pārraudzību, sākot ar budžeta noteikšanu un izpildi un beidzot ar vispārējās izplatīšanas, mārketinga un sabiedrisko attiecību stratēģijām. Viņas vadībā ir tapušas vairāk nekā 100 sekmīgas reklāmas kampaņas tādām filmām kā “Parasite” (režisors Pons Čunho), “The House That Jack Built” (režisors Larss fon Trīrs), “Portrait of a Lady on Fire” (režisore Selīna Sjamā), “Toni Erdmann” (režisore Mārena Āde), “Drive My Car” (režisors Rjusuke Hamaguči), “Parallel Mothers” (režisors Pedro Almodovars), “C’mon C’mon” (režisors Maiks Millss), “Triangle of Sadness” (režisors Rūbens Estlunds) un daudzām citām. Dzimusi 1982. gadā, jau 17 gadus strādā kinonozarē, specializējas mārketinga un izplatīšanas stratēģijā. Savu karjeru viņa sāka Varšavas kinofestivālā kā viesu uzņemšanas dienesta vadītāja. Vēlāk, strādājot uzņēmumā “Mañana”, pievērsās filmu izplatīšanai kinoteātros. “Mañana” ir Varšavā bāzēts filmu izplatīšanas uzņēmums, kurš izplata galvenokārt Latīņamerikā, Āzijā un Āfrikā tapušas filmas. Viņa bija atbildīga par daudzu apbalvotu filmu mārketinga stratēģijām, kā arī par vairāku īpašu pasākumu, piemēram, par Spānijas kino nedēļas, pasaules filmu festivāla “Ale Kino” un Latīņamerikas filmu festivāla, plānošanu un rīkošanu. 2022. gadā Katažina “Gutek Film” uzdevumā rīkoja jaunu festivālu “Konfrontacje Filmowe” (“Filmu konfrontācija”), kurā tika izrādīta ekskluzīva nākamās sezonas interesantāko filmu izlase. Filmas tika izrādītas 24 nekomerciālos kinoteātros 18 Polijas pilsētās. Katažina dedzīgi atbalsta nekomerciālo kino un dažu pēdējo gadu laikā ir meklējusi jaunus veidus, kā veicināt nekomerciālā kino izrādīšanu kinoteātros. Viņa likusi lietā jau zināmus un pārbaudītus paņēmienus (sadarbību ar zīmoliem, iestādēm un privātpersonām un īpašus pasākumus kinoteātros) un mūsdienīgu, analītisku un uz datiem balstītu pieeju.

Atgriezties pie žūrijass

Klaudija Tronjē Vācijas pilsētā Mārburgā studēja salīdzinošo reliģiju, jauno vācu literatūru, indoloģiju un mediju zinātni. Pagājušā gadsimta 80. gados viņa dažādiem medijiem veidoja rakstus par filmām un 1990. gadā kļuva par ārštata darbinieci otrajā Vācijas telekanālā ZDF Maincā. Tur viņa strādāja “Das kleine Fernsehspiel” talantu departamentā un bija atbildīga par mākslas filmu, dokumentālo filmu un dažādu eksperimentāla formāta darbu pasūtīšanu. 2008. gadā viņa kļuva par “Das kleine Fernsehspiel” vadītāju. Strādājot ZDF, viņa pasūtīja daudzus valsts un starptautiskus audiovizuālus kopražojumus, tostarp vairākas Turcijas/Vācijas un citu ārvalstu izcelsmes filmu veidotāju filmas. Viņa izveidoja programmu, kas atbalsta filmu veidotājas sievietes, un ir viena no “SI STAR” balvas dibinātājām. Šo balvu piešķir režisorēm. Kopš 2021. gada 1. janvāra viņa strādā par Arte G.E.I.E. Kino, TV un seriālu nodaļas vadītāju. Viņa ir arī Arte programmas veidošanas konferences locekle un atbild par visu Arte un Arte TV rādīto mākslas raidījumu koordinēšanu, izvēli un programmas veidošanu.

Atgriezties pie žūrijass

Amitabam Vardhanam ir daudzveidīga profesionālā pieredze, kas gūta, strādājot vairākās valstīs, tostarp Indijā, ASV, Bulgārijā, Rumānijā, Serbijā, Apvienotajā Karalistē un Maķedonijā. Viņš ir sevi spilgti pierādījis, ar inovācijas, paplašināšanas un jaunu partnerību izveides palīdzību veicinot uzņēmējdarbības izaugsmi izklaides, patēriņa preču, pakalpojumu, viesmīlības un nekustamā īpašuma sektorā. Viņš ir veidojis lielas, daudzfunkcionālas komandas un vadījis tās ceļā uz organizācijas mērķu sasniegšanu, veidojis abpusēji izdevīgas stratēģiskas alianses ar dažādām ieinteresētajām personām un izstrādājis efektīvas mārketinga stratēģijas, kas uzlabo zīmola atpazīstamību un izaugsmi. Kopš 2010. gada Amitabs ir “Cine Grand DV” direktors un izpilddirektors. Pirms tam kopš 2003. gada viņš bija “PVR Cinemas” (lielākais kinoteātru tīkls Indijā) izpilddirektors.

Atgriezties pie žūrijass

Marija Silvija Gata strādā Eiropas Komisijas programmā “MEDIA” kopš 2003. gada. Viņas pārziņā ir programmas “MEDIA+” izvērtēšana un izplatīšanas atbalsts.

Kopš 2019. gada viņa uzrauga programmas “Radošā Eiropa” apakšprogrammas MEDIA (2021–2027) īstenošanu un strādā Eiropas kino mantojuma politikas jomā.

Atgriezties pie žūrijass

Kopš 1993. gada Fatima Džumera ir tīkla “Europa Cinemas” starptautisko attiecību un pasākumu vadītāja. Viņa ir rīkojusi konferences, auditorijas piesaistīšanas programmas un inovācijas laboratorijas, kā arī veidojusi “Europa Cinemas Label” balvu. “Europa Cinemas” ir kinoteātru tīkls, kas atbalsta Eiropas filmu apriti ārpus to izcelsmes valsts, kā arī auditorijas piesaistīšanas pasākumus, galvenokārt tiecoties rosināt jauniešu interesi par Eiropas kino.

Tīklā ietilpst 1216 kinoteātri (ar kopskaitā 3131 kinozāli) 738 pilsētās 43 valstīs.

Atgriezties pie žūrijass

Nunu Pimentels ir no Portugāles, kur absolvējis mākslas skolu, iegūstot diplomu kinomākslā. Pēc tam devies uz Antverpeni, lai strādātu producēšanas uzņēmuma attīstības departamentā. Studējis scenāriju rakstīšanu Londonas Universitātes Royal Holloway koledžā. 2016. gadā viņš sāka strādāt Portugāles filmu izplatīšanas uzņēmumā “Alambique”, kur koordinēja projektu “Cinema Bold”, kas pievēršas alternatīvām nekonvencionālu filmu izplatīšanas stratēģijām. 2019. gadā viņš piedalījās darbseminārā Locarno Industry Academy. 2021. gadā viņš tika uzaicināts piedalīties šī darbsemināra programmā, kas paredzēta jaunās paaudzes kino profesionāļiem, kuri jaunāki par 30 gadiem.

Patlaban viņš dzīvo Berlīnē, uz kurieni pārcēlās 2020. gadā, lai piedalītos DFFB programmā “Next Wave”, kur galvenā uzmanība pievērsta kino jomas nākotnei un starptautisko filmu tirgu attīstībai. Programmas ietvaros “MUBI” viceprezidenta Bobija Alena vadībā viņš izveidoja alternatīvu Eiropas mēroga izplatīšanas uzņēmumu “Félicette Films”. Tas izplata rūpīgi atlasītas, drosmīgas un unikālas filmas ar lielu māksliniecisko vērtību, kuras līdz šim nav pamanītas, bet ir pelnījušas ievērību.

2021. gadā viņš sekmīgi uzsāka projektu Berlinālē un Kannu kinofestivālā.

Iepriekšējie un pašreizējie projekti ietver arī sadarbību ar “Wolf Kino” Berlīnē un “Rapid Eye Movies” Ķelnē. Viņš nodarbojas arī ar rakstīšanu un eksperimentālo filmu veidošanu.

Nunu prot portugāļu, angļu, spāņu un mazliet franču valodu. Viņš cer drīzumā apgūt arī vācu valodu.

Atgriezties pie žūrijass